KAS IR PENDLER STATUSS, KAM ŠO STATUSU DRĪKST PIEMĒROT UN PAR KĀDIEM CITIEM IZDEVUMIEM VARAT ATGŪT NODOKĻUS?
Ja attālums starp darba vietu un mājām ir tik liels, ka ikdienas braucieni nav izdevīgi, un jums ir nepieciešamas divas dzīves vietas, tad drīkst piemērot Pendler statusu. Ievērojot noteiktas prasības, jūs varat pieprasīt nodokļu atmaksu par papildu izmaksām. Tās nepieciešams deklarēt, iesniedzot 2018. gada nodokļu deklarāciju.
Norvēģijā strādājošie latvieši bieži uzdod jautājumus: vai es varu atgūt nodokļus par īres maksājumiem? Vai es varu deklarēt izdevumus par braucieniem uz Latviju? Kādas papildu izmaksas es varu deklarēt, ja mana dzīvesvieta ir reģistrēta Latvijā?
Pendler statuss dod tiesības uz papildu nodokļu atskaitījumiem par pārtikas (tikai tad, ja nav iespējas gatavot dzīvojamās telpās), īres, elektrības un ceļa izdevumiem, kuri saistīti ar braukšanu uz mājām Latvijā. Šīs izmaksas sauc par Pendlerutgifter (ceļotāju izdevumi). Tomēr, ja nedzīvojat mājās, jo studējat, netiekat uzskatīts par Pendler.
Izdevumi par mājokļa īri
Pendler var deklarēt mājokļa īres un elektrības izmaksas, bet, deklarējot to, jums ir jāpierāda, cik daudz jūs maksājat un kam jūs maksājat. Maksājumi ir jāveic caur internetbanku, lai tie būtu pierādāmi. Ja maksājumus veicāt “skaidrā naudā”, diemžēl tos deklarēt nevajadzētu. Ja par īri tiek ieturēts no algas, tad būs nepieciešams iesniegt algas lapas, kurās redzams, ka darba devējs no jūsu algas ietur maksājumus par īri.
Aizpildiet nodokļu deklarācijas anketu un uzziniet, kādu summu varat atgūt par nodokļu atvieglojumiem, kādus dokumentus būs nepieciešams iesniegt un kā tos iesniegt. Atbildi ar atgriežamo summu un tālākiem norādījumiem saņemsiet pāris dienu laikā. Anketu atradīsiet ŠEIT.
Pendler statuss (ceļotāja statuss) – kam tas pienākas un kādus izdevumus drīkst deklarēt?
Šajā sadaļā uzzināsiet par personām, kurām ir ģimenes Latvijā un kādus izdevumus tās var deklarēt. Pendler statuss attiecas arī uz Norvēģijas iedzīvotājiem, vienīgi atšķiras noteikumi par dzīvesvietas apmeklēšanas biežumu. Pendleri tiek dalīti 3 atsevišķās grupās, un katrai grupai ir savi nosacījumi:
- Ģimenes Pendler;
- Vientuļais Pendler, jaunāks par 22 gadiem;
- Vientuļais Pendler, vecāks par 22 gadiem.
Ģimenes Pendler
Ja dzīvojat kopā ar laulāto un/vai bērniem, tiekat uzskatīts par Pendleri, kuram ir ģimene. Jums var piešķirt šo statusu arī tad, ja dzīvojat kopā un rūpējāt par saviem brāļiem vai māsām. Ja jūs dzīvojat kopā ar dzīvesbiedru, bet jums nav kopīgu bērnu – tiek piešķirts statuss vientuļais Pendler. Tomēr, ja jums ir kopīgi bērni, un dzīvojat visi kopā – esat ģimenes Pendler. Ģimenes Pendlerim nav stingru prasību tam, cik bieži jāatgriežas mājās Latvijā. Vienīgais nosacījums – ir jādodas uz Latviju vismaz 3-4 reizes gadā un apmeklējumu reizēs ir jānakšņo vismaz 1 nakti. Ja ir bijis gadījums, ka uz Latviju dodaties no rīta un tās pašas dienas vakarā dodaties atpakaļ uz Norvēģiju, tad šo ceļojumu deklarēt nedrīkstēs.
Vientuļais Pendler, jaunāks par 22 gadiem
Ja esat jaunāks par 22 gadiem, varat veikt pārbraucienus starp vecāku mājām (jums jābūt tur deklarētam) un darba vietu. Vientuļajiem Pendleriem, jaunākiem par 22 gadiem, nav stingru nosacījumu, cik bieži būtu jāapmeklē mājas Latvijā, taču noteikta regularitāte ir nepieciešama. Mājās jādodas vismaz ik pēc 6 nedēļām. Dažādu apstākļu dēļ, šo ceļojumu biežums var būt mazāks, piemēram, ja esat slims, sliktā finansiālā stāvoklī, studējat vakaros u.c.
Vientuļais Pendler, vecāks par 22 gadiem
Vientuļajam Pendlerim, vecākam par 22 gadiem, mājas ir jāapmeklē vismaz reizi 3 nedēļās. Piešķirot šo statusu, ir nozīme arī attālumam līdz mājām, ceļošanas iespējām un finansiālajam stāvoklim. Dažādu apstākļu dēļ, šo ceļojumu biežums var būt mazāks, piemēram, ja esat slims, sliktā finansiālā stāvoklī, studējat vakaros u.c. Tomēr šim statusam ir nosacījumi, kuriem jāizpildās attiecībā uz Latvijas naktsmītni:
- jūsu mājoklim Latvijā ir jābūt lielākam par 30 kvadrātmetriem;
- katrai personai, kura dzīvo ar jums, ir jābūt papildus 20 kvadrātmetriem;
- mājoklī ir jābūt ūdens pieslēgumam un kanalizācijai;
- jums ir jābūt piekļuvei šai naktsmītnei vismaz gadu un tai ir jābūt pieejamai visas dienas nedēļā.
Vismaz vienam no augstākminētajiem nosacījumiem ir jābūt neattiecināmam uz jūsu naktsmītni Norvēģijā. Šī atruna ir jāņem vērā arī tad, ja mājoklī dzīvosiet mazāk par 1 gadu.
Papildus visam ir vairākas atrunas, kuras ļauj piemērot Pendler statusu. Ir jāatbilst šiem nosacījumiem:
- dzīvojat privātā mājoklī Norvēģijā un vismaz 3 gadus esat deklarēts privātajā mājoklī Latvijā;
- mājvieta Latvijā, pa to laiku, kamēr tajā neuzturaties, nedrīkst būt izīrēta;
- mājoklim Latvijā ir jābūt vismaz divreiz lielākām par mājām Norvēģijā. Piemēram, ja dzīvesvieta Norvēģijā ir 75 kv. metrus liela, mājoklim Latvijā ir jābūt vismaz 150 kv.metrus lielam.
Cik daudz nodokļus varat atgūt?
Ja atbilstat Pendler statusa nosacījumiem, varat pretendēt un speciālajiem atskaitījumiem. Lielāka attāluma starp darbu un mājokli dēļ, varat saņemt nodokļu atvieglojumus par pārtiku (tikai, ja nebija iespējas gatavot telpās, kur dzīvojat), par īri un elektrību. Ņemiet vērā, ka izvēloties Pendler statusu, nevarat prasīt 10% standartatvieglojumu ārvalstniekiem.
Atskaitāmās summas gan ģimenes Pendleriem, gan vientuļajiem ir vienādas. Ja jums nav iespējas gatavot ēdienu telpās, kurās dzīvojat, atskaitāmā summa ir 159 NOK par dienu (pārsvarā šis punkts izpildās tikai tālbraucējiem, kuri naktis pavada mašīnās). Atskaitāmās izmaksas par pārtiku/ēdienu (karsto) atkarīgas arī no vietas, kur dzīvojat:
MĀJOKĻA TIPS | 2016. GADS
NOK |
2017.GADS
NOK |
2018.GADS
NOK |
2019.GADS
NOK |
Viesnīca bez brokastīm | 710 | 733 | 569 | 578 |
Viesnīca ar brokastīm | 568 | 586 | 455 | 462 |
Mājoklis bez iespējas gatavot ēdienu | 307 | 315 | 159 | 161 |
Mājoklis ar iespēju gatavot ēdienu | 200 | 205 | 0 | 0 |