- Galvenie nosacījumi slimības pabalsta saņemšanai
- Valsts sociālā apdrošināšana Norvēģijā
- Kam ir tiesības saņemt slimības pabalstu?
- Patstāvīgi aizpildīta izziņa (Egenmelding)
- Izņēmumi attiecībā uz slimības pabalsta saņemšanu
- Darbiniekam ir tiesības saņemt gan slimības pabalstu, gan atvaļinājuma naudu
- Prasība iesaistīties darbā
- Ceļa izdevumu (braukāšanai uz/no darba) subsidēšana
- Slimības pabalsta apjoms
- Slimības pabalsts no darba devēja (darba devēja periods)
- Slimības pabalsts no NAV
- Slimības pabalsts ārštata darbiniekiem (Freelander)
- Cik ilgi tiek izmaksāts slimības pabalsts?
- Kā pieteikties slimības pabalsta saņemšanai?
- Pieteikuma (iesnieguma) pielikumi
- Ziņošana par izmaiņām
- Slimības pabalsta izmaksāšanas uzsākšana
- Pabalsta izmaksāšanas datumi
1. Galvenie nosacījumi slimības pabalsta saņemšanai
- Jābūt Norvēģijas valsts sociālās apdrošināšanas apdrošinātam.
- Konstatēta nespēja strādāt invaliditātes vai acīmredzamas slimības vai traumas dēļ.
- Pirms darbnespējas statusa piešķiršanas ir jānostrādā vismaz četras nedēļas (obligāti). Prombūtnes laiks darbā, kurš nav pamatots ar būtisku iemeslu, nav ieskaitāms obligātajā periodā.
- Slimības pabalsts netiek izmaksāts personai, kuras vecums pārsniedz 70 gadus. Personām starp 67 un 70 gadiem ir ierobežotas tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu.
- Ir noteikums, ka slimības pabalsta ienākums nevar būt mazāks par 50% no pamatsummas. Šie slimības pabalsta ienākuma ierobežojumi neattiecas uz slimības pabalsta izmaksāšanu darba devēja periodā (kad pabalstu izmaksā darba devējs).
Valsts sociālās apdrošināšanas pamatsummas apjomu (G) skatīt tabulā:
2. Valsts sociālā apdrošināšana Norvēģijā
Valsts sociālo apdrošināšanu Norvēģijā sauc par “folketrygden” (nacionālā apdrošināšana). Ja Jūs vēlaties iegūt tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas likumu, jābūt Norvēģijas valsts sociālās apdrošināšanas apdrošinātam. Visas legāli nodarbinātās personas tiek automātiski iekļautas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā pirmajā darba dienā. Šīm personām, saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas noteikumiem, ir tiesības uz medicīnisko izdevumu Norvēģijā segšanu un pensijas uzkrāšanu.
3. Kam ir tiesības saņemt slimības pabalstu?
Slimības pabalstu piešķir tiem, kuri nespēj strādāt invaliditātes dēļ vai kuri cieš no acīmredzamas slimības vai traumas. Problēmas, kuras saistās ar cilvēka sociālo vai ekonomisko nespēju, netiek uzskatītas par iemeslu slimības pabalsta saņemšanai. Slimības pabalsts uzskatāms par ienākumiem slimības gadījumā.
Ja esat zaudējis darba ienākumus sakarā ar slimību vai traumu, Jums ir tiesības uz slimības pabalstu, kuru izmaksās darba devējs vai NAV. Lai persona būtu tiesīga saņemt darbnespējas pabalstu, jāsaņem ārsta izdota darbnespējas lapa (izziņa). Šo noteikumu darba devējam nav jāņem vērā, ja darbiniekam ir tiesības par slimību pamatojošu dokumentu izmantot patstāvīgi aizpildītu izziņu Egenmelding.
Darbnespējas novērtējumam jābalstās uz ārsta praksi. Ārstam vienmēr vajadzētu izvērtēt, vai persona var būt darbā, vai var veikt ar darbu saistītas aktivitātes. Personai, kura veselības problēmu dēļ nevar veikt konkrētas darba aktivitātes slimības atvaļinājuma laikā, bet var būt nodarbināta citādāk, var piešķirt slimības pabalstu uz ierobežotu laiku līdz 12 nedēļām.
4. Patstāvīgi aizpildīta izziņa (Egenmelding)
Egenmelding izziņa nozīmē, ka darba ņēmējs informē darba devēju par darbnespēju, slimības vai traumas dēļ, patstāvīgi, nevis pamatojoties uz ārsta izdotu izziņu. Darbiniekam, par pamatu izmantojot šādu te pastāvīgu rakstisku vai mutisku izziņu, ir tiesības saņemt slimības pabalstu darba devēja perioda laikā.
Vieglākas formas, īslaicīgākas slimības vai traumas gadījumā darbinieks par to darba devējam var ziņot patstāvīgi. Darba ņēmējam ir tiesības informēt darba devēju par slimību/traumu, neiesniedzot ārsta izdotu izziņu. Lai Jums būtu tiesības ziņot par slimību vai traumu bez ārsta pamatojoša dokumenta, darba stāžs nedrīkst būt mazāks par diviem mēnešiem. Parasti, slimība bez pamatojoša izraksta var ilgt līdz trim kalendārajām dienām. Pēc trim dienām darba devējam ir tiesības pieprasīt slimību pamatojošu ārsta izrakstu. Par slimību vai traumu bez ārsta pamatojuma darba devējam atļauts paziņot pat četras reizes 12 mēnešu periodā.
Gadījumā, ja slimība ilgst vairāk nekā trīs kalendārās dienas, Jums ir jāsazinās ar ārstu un jāsaņem, ārsta izdots, medicīnisks pamatojums. Ārsts novērtēs un izlems, vai darbnespējas lapa ir nepieciešama, un kādam periodam to izsniegt. Tāpat ārsts noteiks, vai Jums ir nepieciešama pilnā darbnespējas lapa vai daļēji varat strādāt, kas nozīmē, ka Jums tiks izsniegta daļējā darbnespējas lapa.
5. Izņēmumi attiecībā uz slimības pabalsta saņemšanu
Atšķirīgi noteikumi saistībā ar slimības pabalsta izmaksāšanu attiecas uz pašnodarbinātajiem, ārštata darbiniekiem un citām īpašām grupām, kuras skar nepastāvīgs darba laiks (jūrniekiem karavīriem, zvejniekiem u.c.).
6. Darbiniekam ir tiesības saņemt gan slimības pabalstu, gan atvaļinājuma naudu
Ja saslimāt vai guvāt traumu atvaļinājuma laikā vai pirms tā, Jums ir tiesības atlikt atvaļinājuma dienas. Tiesības uz slimības pabalstu beidzas, kad uz laiku pārtrauktais darbs turpinās ilgāk par 14 dienām. Atvaļinājuma periods arī tiek uzskatīts par darba pārtraukumu. Ja darbinieks strādā pēc fiksētas rotācijas sistēmas principa vai tamlīdzīgi un iekrīt, piemēram, 14 dienas vai vairāk brīvas, tad tas netiek uzskatīts par darba pārtraukumu.
Vairāk par slimības atvaļinājumu varat lasīt arbeidtilsynet.no. Lūdzu, ņemiet vērā, ka pastāv īpaši nosacījumi, ja Jums ir slimības atvaļinājums un Jūs tā laikā plānojat palikt ārzemēs. Vairāk informācijas par to lasiet šeit: https://www.no-tax.no/slimibas-pabalsts-uzturoties-apmeklejot-arvalstis/
7. Prasība iesaistīties darbā
Lai iegūtu tiesības uz slimības pabalstu, personai, cik drīz vien iespējams, un ne ilgāk kā astoņu nedēļu laikā, ir jāiesaistās ar darbu saistītās aktivitātēs, protams, izņemot īpašus gadījumus, kad konstatēti būtiski medicīniski iemesli, kuri kavē darba uzsākšanu. Tomēr izņēmuma kārtā slimības pabalsts var tikt izmaksāts ilgāk kā 8 nedēļas, ja darba vietā nav iespējams iesaistīties darba pienākumu izpildē.
8. Ceļa izdevumu (braukāšanai uz/no darba) subsidēšana
Slimības pabalsta vietā var tikt īstenota ceļa izdevumu subsidēšana, ja persona īslaicīgi nespēj doties uz un no darba kā parasti, sakarā ar slimību vai traumu. Subsīdija sedz nepieciešamās papildu transporta izmaksas. “Ceļošanas” subsīdiju piešķir ne ātrāk kā 17 dienas pēc darbnespējas iestāšanās. Subsīdijas apmērs nedrīkst būt lielāks par summu, kura tiktu izmaksāta personai kā slimības pabalsts par to pašu laika posmu.
9. Slimības pabalsta apjoms
NAV iestāde, izmaksājot slimības pabalstu, nosaka slimības pabalsta pamatsummu. Pamats tiek noteikts Jūsu nedēļas ienākumus pārvēršot gada ienākumos. NAV darbnespējas pabalstu izmaksā ne ilgāk kā 52 nedēļas un ne lielākā apmērā kā 6 pamatsummas. Darba devējs ir atbildīgs par slimības pabalsta izmaksāšanu pirmās 16 slimības dienas, pēc tam šo atbildību pārņem NAV.
Slimības pabalsta pamatsummu nosaka darba devējs, novērtējot esošos ienākumus. Pašreizējais ienākums tiek aprēķināts ņemot vērā vidējos nedēļas ienākumus, kurus darbinieks nopelnīja par noteiktu laika periodu, pirms viņš vai viņa kļuva darbnespējīgs (aprēķina periods). Attaisnotas prombūtnes laiks darbā, par kuru netika saņemts atalgojums, nedrīkst būt iekļauts aprēķina periodā.
Aprēķina periodam izmanto šādus laika posmus:
- Ja darbā tiek fiksētas darba stundas un maksā par nostrādātajām stundām, aprēķinam izmanto pēdējās četras nedēļas.
- Ja darbā tiek fiksētas darba stundas un maksā mēnešalgu, aprēķinam izmanto pēdējo mēnesi.
- Ja darba tiesiskās attiecības ilga mazāk nekā četras nedēļas, aprēķinam izmanto to pašu īso darba periodu.
- Ja pastāv darba attiecības, kurās darbiniekam pēdējo četru nedēļu laikā regulāri tika koriģēts darba atalgojums, vērtējams darba atalgojuma izmaiņu laika posms.
- Ja pastāv darba attiecības ar mainīgiem darba laikiem vai mainīgiem ienākumiem, aprēķinam būtu jāizmanto laika posms, kurā darba laiks vai ienākumi visilgāk ir bijuši nemainīgi, nevis vienkārši pēdējās četras nedēļas.Darbiniekiem, kuriem attiecināma stundas likme, vai darba laiks nepārtraukti mainās, pašreizējais ienākums konvertējams uz slimības pabalstu par pamatu ņemot vidējos dienas ienākumus aprēķina periodā.
10. Slimības pabalsts no darba devēja (darba devēja periods)
Lai iegūtu tiesības uz slimības pabalstu no sava darba devēja, darbiniekam pie šī darba devēja ir jābūt nodarbinātam vismaz četras nedēļas (kvalifikācijas periods). Prombūtne darbā bez pamatota iemesla nav jāiekļauj izmaksas aprēķina periodā. Slimības pabalstu darba devējs izmaksā tikai par tām dienām, par kurām bija jāmaksā atalgojums.
Slimības pabalsts, ko nodrošina darba devējs, tiek izmaksāts ne ātrāk par datumu, kurā darbinieks informēja darba devēju par savu darbnespēju, ja tas bija iespējams, – iesniegt darbnespējas paziņojumu. Pienākums paziņot par darbnespēju ir arī tad, ja ir izdota medicīniskā izziņa. Tiesības uz slimības pabalstu pārstāj būt spēkā, ja darba devējs maksā slimības pabalstu, pamatojoties uz ārsta izdotu medicīnas izziņu, un šī izziņa netiek iesniegta darba devējam 14 dienu laikā pēc tam, kad darba devējs pieprasa šādu dokumentu.
Darbinieka tiesības uz slimības pabalstu tiek atzītas par spēkā neesošām, izbeidzot darba līgumu, ja darba līguma termiņš bija noteikts pirms darbnespējas iestāšanās. Darba devējs maksā slimības naudu līdz 16 kalendārajām dienām (darba devēja periods).
11. Slimības pabalsts no NAV
NAV izmaksā slimības pabalstu:
- pēc darba devēja perioda beigām;
- kad darbiniekam ir tiesības saņemt slimības pabalstu par pirmajām 16 kalendārajām dienām no darbnespējas atvaļinājuma sākuma, bet darba devējam nav pienākums izmaksāt slimības pabalstu;
- streika vai lokauta laikā;
- kad nepieciešams veikt kontroles testu, kas prasa vismaz 24 stundas prombūtnes darbā;
- kad darbinieks ir donors.
Slimības pabalsts netiek izmaksāts par likumā noteiktajām brīvdienām (pēc 1988. gada 29. aprīlī pieņemtā akta Nr. 21 Par brīvdienās un prombūtni darbā).
12. Slimības pabalsts ārštata darbiniekiem (Freelander)
Ārštata darbiniekiem piemērojams 100% slimības pabalsta izmaksas apjoms. Ir nosacījums, ka ārštata darbiniekam jāsaņem regulāri ienākumi par sniegtajiem pakalpojumiem. Slimības pabalstu nemaksā par pirmajām 16 kalendārajām dienām no dienas, kad iestājās darbnespēja (nogaidīšanas periods). Ja 16 kalendāro dienu laikā pēc slimības pabalsta izmaksāšanas apdrošinātajai personai iestājās jauna darbnespēja, tas nav uzskatāms par jaunu nogaidīšanas periodu.
13. Cik ilgi tiek izmaksāts slimības pabalsts?
Jūs varat saņemt slimības pabalstu līdz 52 nedēļām. Termiņš ir tas pats, neatkarīgi no tā, vai esat pilnā vai daļējā slimības atvaļinājumā. Īpaši noteikumi attiecas uz personām, kuras ir 67 līdz 70 gadus vecas. Atrodoties vecumā starp 67 un 70 gadiem, personai piemērojama slimības apdrošināšana/ slimības pabalsta izmaksāšana līdz 60 dienām.
Ja darbinieks, pašnodarbinātais vai ārštata darbinieks pēdējo 3 gadu laikā no apdrošināšanas slimības pabalstu saņēmis par 248 dienām, tiesības uz slimības pabalstiem beidzas. Tiesības uz slimības pabalstiem zaudē spēku arī tādā gadījumā, ja pēdējo 3 gadu laikā persona ir saņēmusi slimības pabalstu par 250 dienām. Ja apdrošināšanas sistēma slimības pabalstu piešķir par pirmajām 16 kalendārajām dienām vai divām nedēļām, slimības pabalstu izmaksā līdz 260 dienām.
Personai, kura 26 nedēļas pēc pēdējā, no sociālās apdrošināšanas izmaksātā slimības pabalsta, bija pilnībā atbilstoša darbam (var strādāt bez ierobežojumiem), atkal ir tiesības uz slimības pabalstu no apdrošināšanas 248, 250 vai 260 dienām. Novērtējot, vai persona ir spējīga strādāt pilnīgi, neņem vērā periodu, kura laikā viņš saņēma darba devēja izmaksātu slimības pabalstu, vai pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem, kuriem pabalstu izmaksā apdrošināšana, neņem vērā pirmās 16 kalendārās dienas.
14. Kā pieteikties slimības pabalsta saņemšanai?
Jums ir jāaizpilda darbnespējas lapas D daļa, un jāiesniedz tam, kas izmaksās slimības pabalstu. Darba devējs maksā par pirmajām 16 dienām (darba devēja periods). Ja slimojat ilgāk, slimības pabalsta izmaksāšanu pārņem NAV, bet dažos gadījumos slimības periodā darba devējs maksā algas avansu. Sazinieties ar savu darba devēju un noskaidrojiet, kāda slimības pabalsta izmaksāšanas kārtībā attiecināma Jūsu darba vietā (maksā darba devējs vai NAV). Darbnespējas lapas C daļa vienmēr jāiesniedz darba devējam.
NAV adreses, uz kurieni jāsūta darbnespējas (slimības pabalsta) pieteikums: https://www.nav.no/no/Bedrift/Innhold+til+Bedrift-forside/Nyttig+a+vite/Adresser+til+NAV+Arbeid+og+ytelser+for+krav+om+sykepenger–418649
15. Pieteikuma (iesnieguma) pielikumi (Inntektsopplysninger)
NAV nevar izskatīt Jūsu pieteikuma veidlapu, kamēr darba devējs nav aizpildījis un iesniedzis Inntektsopplysninger veidlapu NAV 08-30.01.
16. Ziņošana par izmaiņām
Ja jūsu ienākumi vai nodarbinātības situācija mainās, vai plānojat doties uz ārzemēm, tas var ietekmēt pabalsta apmēru. Šādos gadījumos Jums ir nekavējoties jāpaziņo NAV par izmaiņām.
17. Slimības pabalsta izmaksāšanas uzsākšana
Tiklīdz NAV saņēmusi gan Jūsu darbnespējas veidlapas D daļu, gan darba devēja aizpildīto Inntektsopplysninger veidlapu NAV 08-30.01., NAV uzsāk izskatīt pieprasījumu.
Cik ilgi NAV izskata pieteikumu, atradīsiet šeit:
https://www.nav.no/no/NAV+og+samfunn/Om+NAV/Saksbehandlingstider+i+NAV
18. Pabalsta izmaksāšanas datumi
Galvenie izmaksāšanas datumi atrodami šeit:
https://www.nav.no/no/NAV+og+samfunn/Kontakt+NAV/Utbetalinger/Utbetalinger
Parasti nauda tiek pārskaitīta mēneša 25. datumā. Decembrī nauda tiek izmaksāta ap mēneša 12. dienu. Ja tas ir jauns pieteikums un ja netiek izskatīts līdz mēneša 20. datumam (decembrī līdz 6. dienai), tad nauda tiks izmaksāta, kad pieteikums būs apstiprināts.